Tekstuālie guru

О, нечеловеческие танцы, О, мы одинокие повстанцы - На странной земле, В песке и в золе, Из глины и персти, Такие немногие. Двуногие Без шерсти.

Trāpīgi

pārāk. ļoti. ko tur slēpties, ne jau no sevis.

diagnoze N

Protams, ka esmu hroniska polemizētāja, protams, ka tas jau ir dzīvesveids. Un ja to vēl piejaukt ar aizkaitinājuma un tuvojošos mēnešreižu devu, pasaulei ir iemesls eksplodēt vismaz reizes divas.

Bet miers, miers ir tas, kas nāk pēcāk. Atvieglojošs kā nāve spitālīgajam.

Kārtoju albumu, vecāku foto un savas bērnības bildes. Likšu pie sienas un lielīšos, cik man branga iztēle un atmiņas par to, kā nemaz nebija un vairs nebūs. Jā, un man ir silti.

Sveicieni Tētim.